Visos laikos - kā jau arī simis to apraksta - ir notikusi daļas cilvēku sadarbošanās ar varu vai ienaidnieku savtīgos nolūkos, bet režīmi tomēr atšķiras. Un nav viens un tas pats vai šī sadarbība nes vispārcilvēcisku un sabiedrisku ļaunumu vai draud konkrētām personām ar smagām represijām. Tiktāl tās ir divas dažādas lietas. Un pavisam cita ētiskā atbildība arī.
Bet paskatāmies konceptuāli. Pastāv uzskats, ka mūsdienas ir par individualitāti, vairs cilvēki netiek uztverti kā pūlis, masa, tauta, bet katrs atsevišķi ir individuāls gadījums. No šī skatupunkta izskatās tomēr savā ziņā līdzīgi.
individuāli man nav ne kādu iebildumu pret vdk ziņotājiem, pie tam tas bija viens no pasaulē jaudīgākajiem dienestiem, kas strādāja ieeļōtā sistēmā; lasot lešinski etc., man visai skaidrs, ka es pats ziņotu kā mīļais. bet, ja mūsdienās būtu jāizvēlas, strādāt Neatkarīgajā rīta avīzē vai pamest dzimteni - aidā ar pirmo lidmašīnu.