izbraucot aiz pēdējām urbānajām gaismām nakts pļavu svaigumā, šķita, ka visu dienu būtu pa maukām dzīvojies (irl neesmu, bet vaita iztēli rosinošas literatūras trūkst). vispirms jūrmala ar savu nerūdīto piedauzību - kā iesācēja no provinces, kas nešķirojot krāšļojas un apkarinās ar visu, ko tētuki tai sadāvinājuši. ar jomas ielu kā piesvīdušu cirksni un miļjonāru vulgāro villu augstajiem žogiem kā pamuļķes sapni par spožo nākotni uz visas pasaules skatuvēm, ja īstais labdaris starp klientiem trāpīsies.
un pašā vakarā izputējusī matrona rīga, salāpīta no vienas vietas skrapstina pēdējo kapitālu, kas ieguldīts dzeltena metāla kronīšos, un sen jau sausa būdama, atkritusi lipīgos deķos, apvēdina sevi ar otru roku slepus masturbēdama.
un pašā vakarā izputējusī matrona rīga, salāpīta no vienas vietas skrapstina pēdējo kapitālu, kas ieguldīts dzeltena metāla kronīšos, un sen jau sausa būdama, atkritusi lipīgos deķos, apvēdina sevi ar otru roku slepus masturbēdama.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}