Palīdzība austrumiem
Runā, ka šis rundens varētu būt viens no sociāli smagākajiem rudeņiem pēdejā desmitgadē. Lielās korporācijas, filiāles, neatkarīgās struktūrvienības kā ābeles rudenī noskurinās un "gatavākie" produkti krīt lejā, tiem, kas nenokrīt, tiek piegriezta eksistenciālā burbuļa barošana. Kas tad nu būtu tie tricinātāji, vai tie būtu pēkšņi no dziļa vasaras miega pamodušies HR speciālisti, pēķšņi ieraudzījuši overhedu pārlieku rijīgās rīkles un pārlieku netrenētās, vājās rociņas un nu cenšās šo netaisnību labot par labu mātei-barotājai, liekot lietā līknes, mārketresīrčus, targetus un efektivitātes reportus? Iespējams tie ir tenisisti finansisti, kas vienmēr izceļās ar kompetenci un savu redzējumu uz lietām, pie tam vairāk par diviem cipariem viņiem nevajag, finansisti ir krutāki par ekstrasenciem, jo pēdejiem vajag vairāk? A bet nu iespējams, ka tas ir audzinošais krīzes menedžments piespēlēts no pieredzējušajiem rietumiem, šis ir daudz komplicētāks mehānisms, kurš cenšoties izmantot HR un Fin ietekmīgos skaitļus cenšas neiziet no mītiņu telpām tik ilgi, kamēr kāds kārtējais revolucionārais mashav, šudvork lēmums netiek pieņemts.

Un uz brīdi mani pārņēma vīzija.
Pārējā pasaule, šeit mēs saprotam rietumu sociālās republikas, balstās uz šiem nozīmīgajiem gigantiem, savukārt šie giganti sēž uz mūsu maslovicām cenšās nospiest produktīvo vienības maslovicu tik plakanu cik vien var, lai būtu ērti un nespiestu pakaļu.

Es te pacentos vīziju vizualizēt paintā.