walking..
Līdz šim brīdim nezināju kā tas ir kad ej pa ielu ar hedfoniem iekš ausīm. ej klausies savu arendbī, roku vai popsu. un taisi neadekvātu seju. speciāli paņēmu no mazā bastarda-studenta viņa  podu, ko šis sargā tāpat kā savulaik mans sencīc armijas biļetenu sargāja un aizgāju ieēst lanču uz savu iemīļotāko restorānu iekš uzņēmuma reģistra.

Paika kā vienmēr tur izcila. Maizes zupa vienkārši spārda!

ā un nebūšu es īsts tehnokrāts, ja nenoskaidrošu ka, ja eju pa čakeni uz savu resīti es noeju 624 metrus, ja izvēlos iet pa Barona ielu tad 425. Līdz šim uz turieni gāju pa čakeni, atpakaļ pa Barona. Beidzot man ir zinātnisks pamatojums tam, ka jāiet ir pa Barona ielu. Laikam tas, ka pa čakeni ejot pakļauj savu zīmola apģērbu regulārām briesmām tikt apšļāktam ir mazāks par to, ka jānoiet lielāks attālums.