Lāčplēsis :))))
Nemazinoties manai godbijībai pret šo dienu un tā laika notikumiem, un tiem džekiem, kas tajā tālajā gadā tur reāli močījas, pat zinot, ka maz un vai vispār kāds no viņiem vēl staigā pa šo grēcīgo pasauli. Es atcerējos nelielu hohmu no videnes laikiem.

bija mums tāds Serijs.. krievu bērns, bet diesviņ zin kakova H viņš mācījās ar mums - Latviešiem, parastajiem, ņemot vērā to, ka Krievu skolās ar krievu meitenēm noteikti bija daudz interesantāk mācīties :)).

Protams, protams lvalodu jamais mācēja nu tā soso, nu loģiski, ka saprast saprata visu, a runāt ne visai.

Tas, protams, nebūs nekāds tur lielais brīnums nevienam, ka visām skolotājām da skolotājiem Serijs bija kā normāls bērns ,un viņš tiešām tāds bija, kaut arī - kā tajos laikos viņus sauca - kumarītājs, kas protams rezultējās nedaudz atšķirīgā realitātes izjūtā.

11.novembris tālajā 199n gadā... 11c klase, kādā pierīgas skolā, agra rīta un Literatūras stunda.

Literatūras skolotāja, protams bija personība ar lielo P :D, nu vismaz viņa pati tā domāja, izskatījās vismaz viņa tā it kā dzīvotu pēc devīzas "Ja Seks tad tikai ar Poruku, ja izvirtība tad tikai ar brāļiem Kaudzīšiem", karoč tipiska vecmeita kam Rainis bija ikona.

Ievadam kaukas par eposu Lācplēsis un tā... un tad pēkšņi :
skolotāja : "Sergej, vai tu zini, kas šī ir par dienu Latvijai un Latviešu tautai"
Sergejs : "Protams skolotāj, bla bla bla tāds un tāds gads karš utt...., piemiņas un atceres diena",
Serijs nober visu kā ar AK-47, varēja pat manīt lepnumu viņa sejā, kas protams, laikam, ne īpaši iepatikās skolotājai un šī nolēma uzprasīt galīgi ņe po savu ķemu :
"Pastāsti mums lūdzu arī par to, kā radās Latvijas, sarkanbaltsarkanais, karogs, tas nu gan katram, kas mācās šajā skolā ir jāzina...()".
Te nu jāatzīst, Serijs tā nedaudz apjuka, jo, ņemot vērā to, ka šis te fakts nav oficiāls un vēstures stundā pasniegts un prasīts kā fakts netiek, protams Serijs nezināja, sastresojās, bet atbildēja :

"bija cīņa, cīnijās labais un sliktais, jebšu lācplēsis ar melno bruņinieku, ilgi cīnījās uz kraujas (tālāk aiziet slāvu lielākā valodā, bet rakstīšu latviski), līdz tas melnais, hujak tam jūsu lāčplēsim abas ausis nah nost, lācplēsis gar zemi, no ausīm asinis tek, melnais jamo paņem un velk pa sniegu. vot tā arī radās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs".

Nezinu kapē, bet pieleca uzreiz man un Ilzei, pārējiem pēc kāda laika, vai pieleca skolotājai, īsti nezinu, bet pieļauju ka pieleca gan, jo Sjero vismaz viņa lika mierā.

Es nedomāju, ka tas joks ir Sjerā oriģināldarbs... bet who knows..... :))