ruled by secrecy [userpic]

8. Aprīlis 2006 (16:11)
skan: R.E.M. - Can't Get There From Here

satiku bērnības draudzeni. kādreiz kopā šuvām lellēm kleitas un sapņojām par lielo dzīvi. vidusskolu viņa kaut kā vēl pabeidza, taču pārlieku safanojās par tolaik populāru gotiskā roka zvaigzni, un meitenei aizgāja ciet. nē, nu katrs jau bērnībā ar kaut ko ir aizrāvies, bet diemžēl ne visiem tas pāriet. kopš tiem laikiem viņa ir pabijusi tvaika ielā, vēl šur tur, bet parasti savos divdesmitunciktur gados sēž mājās, mātei uz kakla, neko nedara. tiešām neko (man grūti saprast, kā var tā gadiem nedarīt Neko, pat neko nedarot) - grāmatas nelasa, filmas arī diez vai skatās. ja nu vienīgi televizoru, visu pēc kārtas. droši vien drillē to pašu gotisko roku. sēž, pīpē un rij savas nervu zāles. dienu no dienas, jau gadiem. nekas viņu neinteresē. katru dienu griež vēnas un ik pa laikam gandrīz uzlaiž gaisā visu māju, mēģinot noindēties ar gāzi.
tagad, kad uzrakstīju, tas izskatās pēc parastas, atsvešinātas ņirgāšanās par tā saucamajiem pokemoniem. diemžēl, saskaroties ar to realitātē, rodas spēcīgas pārdomas. piemēram, par to, ka, kamēr man ir pietiekami daudz veselā saprāta, labs darbs, kaut kāda izglītība, pietiekami daudz naudas, un varbūt arī kaut kāds pseidostatuss daļā sabiedrības, es varu sēdēt un čīkstēt, ka tas viss jau neko nenozīmē, ja nav tā un ja nav šitā. bet tas viss ir, atvainojiet, bullšits. jo tā tomēr ir mana izvēle, un ja arī man kaut kas nepatīk, man vēl ir pietiekami daudz iespēju kaut ko mainīt. var jau teikt, ka arī viņa izdarīja savu izvēli, taču ir viena būtiska atšķirība - viņai citas vairs nebūs. ja nu vienīgi pievērsties, piemēram, kristietībai un sākt jaunu dzīvi, bet tam es diemžēl neticu, jo arī šādai izvēlei tomēr vajag kādu motivāciju.
ir laikam vērts painteresēties par bērnības draugu dzīvēm. tas dod iespēju padomāt, kur varēji nonākt tu, ja nebūtu tur, kur esi.

Comments

Posted by: Workacholic ([info]unintended)
Posted at: 8. Aprīlis 2006, 20:00

lasot tavu tekstu, man likās, ka es atpazinu vienu goti, kas kādu laiku atpakaļ mums uzmācās un vienreiz man pat atsūtīja sms ar tekstu par to, vai es nezinot nevienu, kas varētu viņai pievienoties nāvē šodien..
kas ir tā populārā gotiskā zvaigzne?
es nebrīnīšos, ja teiksi, ka HIM..
reizēm es domāju, ka tas ir absurdi- tā attālā fanošana un trīcēšana utt, bet reizēm.. vai tad mēs paši tā nedaram- ar kaimiņiem, klasesbiedriem..? iedomājies neiedomājamo.
un viņām dzīves nozīme vismaz ir uzkonstruēta.

Posted by: ruled by secrecy ([info]silentio)
Posted at: 8. Aprīlis 2006, 20:45
sēžam

bingo. tieši tā - HIM un pats V.V.
tā pārmērīgā fanošana ar ģībšanu, autogrāfiem utt. arī man vienmēr likusies absurda, kaut arī pati, protams, kā jau visi savulaik, esmu ne pa jokam par šo to fanojusi. un patiesībā es tiešām cienu cilvēkus, kas arī nopietnā vecumā spēj ar kaut ko ļoti aizrauties, atrast kādu jēgu, iedvesmu. vienalga, mākslā, sportā vai pastmarku kolekcionēšanā. bet tāda destruktīva apsēstība, tas tomēr ir biedējoši. iedomājies, viņai taču tiešām nekas, nekas neinteresē. un diez vai arī kādreiz vairs interesēs, jo viņas pašas jau vairs nav, ir tikai šī apsēstība.
bet varbūt arī ir, kā tu saki. dzīves nozīme ir uzkonstruēta, un ir labi. varbūt, ka tie īstie trakie esam mēs.

Posted by: helli ([info]helli)
Posted at: 15. Aprīlis 2006, 16:37
viens zieds

nu bet.
zinu,ka vārds "depresija" var izklausīties kā parasta īgnuma un cilvēka izlaidības apzīmējums. bet tā ir reāla nervu slimiba. iespējams tavai draudzenei ir nepieciešama palīdzība, atbalsts,kamēr tu no viņas novērsies gandrīz vai riebumā. jā,labi, viņa klausās mūziku,kas tev droši vien nepatīk un liekas esam visa ļaunuma cēlonis,lai gan man tas izskatās tikai pēc sekām.
iespējams, viņa ir zaudējusi interesi par visu un visiem, un mūzika, iedomāti cilvēki, sapņi, mērķi ir pēdējais atbalsta punkts, kas viņu tur jelkādā saistībā ar šo pasauli.
nezinu, kādas jums ir tās attiecības, bet nepamet draudzeni..ja viņa būs gana stipra, pati izkļūs no visaptverošās apātijas, ja ne, tad ko tur vairs.

Posted by: ruled by secrecy ([info]silentio)
Posted at: 15. Aprīlis 2006, 17:02
sēžam

nu bet par to jau arī runa, ka slimība, turklāt tādā stadijā, kad nekas vairs nepalīdzēs. arī mūzika man neliekas visa ļaunuma cēlonis un ne no viena es tāpēc riebumā nenovēršos. draudzējāmies bērnībā, jo draudzējās vecāki, vēlāk katrai sava dzīve. stāsts ir par to, kā izvēršas cilvēku dzīves un cik daudz/maz tajās nosaka viņi paši. bez riebuma, lepnuma vai nosodījuma, tikai pārdomas.

Posted by: helli ([info]helli)
Posted at: 15. Aprīlis 2006, 17:12

bet viņa jau arī neizvēlējās saslimt!
tava dzīves izvēle-"natkarība", darbs, nauda- nav vienlīdzīgojama ar viņas "izvēli", ar slimību.
arī bez jelkāda nosodījuma.:)

Posted by: ruled by secrecy ([info]silentio)
Posted at: 15. Aprīlis 2006, 17:36
sēžam

redz, ar to izvēli jau arī nav tik vienkārši. tu runā tā, it kā man būtu tikai viena izvēle - darbs un nauda, savukārt viņai izvēles nebūtu vispār. man šķiet, ka apzināti vai neapzināti, bet kaut kādu izvēli jau mēs katrs izdarām ik brīdi un katra no šīm izvēlēm nosaka nākamās. manu atsevišķo izvēļu summa rezultējas manā pašreizējā situācijā un turpmākajās iespējās, taču es nezinu, vai esmu izvēlējusies to visu kopumā. varu iedomāties, ka arī es būtu varējusi nonākt viņas situācijā, taču tā nenotika. tāpat arī viņai kādreiz bija iespējas dzīvot citādi, bet tagad tās ir ļoti niecīgas. par ko tas viss liecina? es nezinu.

Posted by: helli ([info]helli)
Posted at: 15. Aprīlis 2006, 18:16
pavasaris

nu jā, izvēles mums ir ik mirkli un lēmumus mēs pieņemem ik mirkli, bet,kad esi tādā apātiskā stāvoklī,kādā ir viņa, tad jau tādas izvēles vairs nav..vispār galva ir tik pieblīvēta ar tukšumu,ka neatliek vietas nevienai sakarīgai domai!
protams, izvēle strādā līdz mirklim, kad Tu līdz tādam stāvoklim nonāc, bet tik pat labi Tava dzīve var būt normas robežās, līdz vienu dienu pamosties un širmis ciet. un neviens jau neprasa- gribi nojūgties vai nē.
bet vispār es Tev piekrītu. visi piedzimstam ar vienādām iespējām, bet dažādām spējām un gribēšanu tās izmantot.