nu bet par to jau arī runa, ka slimība, turklāt tādā stadijā, kad nekas vairs nepalīdzēs. arī mūzika man neliekas visa ļaunuma cēlonis un ne no viena es tāpēc riebumā nenovēršos. draudzējāmies bērnībā, jo draudzējās vecāki, vēlāk katrai sava dzīve. stāsts ir par to, kā izvēršas cilvēku dzīves un cik daudz/maz tajās nosaka viņi paši. bez riebuma, lepnuma vai nosodījuma, tikai pārdomas.