bingo. tieši tā - HIM un pats V.V.
tā pārmērīgā fanošana ar ģībšanu, autogrāfiem utt. arī man vienmēr likusies absurda, kaut arī pati, protams, kā jau visi savulaik, esmu ne pa jokam par šo to fanojusi. un patiesībā es tiešām cienu cilvēkus, kas arī nopietnā vecumā spēj ar kaut ko ļoti aizrauties, atrast kādu jēgu, iedvesmu. vienalga, mākslā, sportā vai pastmarku kolekcionēšanā. bet tāda destruktīva apsēstība, tas tomēr ir biedējoši. iedomājies, viņai taču tiešām nekas, nekas neinteresē. un diez vai arī kādreiz vairs interesēs, jo viņas pašas jau vairs nav, ir tikai šī apsēstība.
bet varbūt arī ir, kā tu saki. dzīves nozīme ir uzkonstruēta, un ir labi. varbūt, ka tie īstie trakie esam mēs.