note to myself
skan: S. Rachmaninov - Suite No.2, op.17
ja galaprodukts nepieciešams mazākā daudzumā, kā paredzēts receptē, samazinot vienas sastāvdaļas daudzumu uz pusi, vēlams atbilstoši samazināt arī pārējo sastāvdaļu apmērus.
es kā pilnīga nejēga virtuvē (tas gan nenozīmē, ka man būtu vienalga, ko ēst - gluži otrādi, pagatavot baudāmu ēdienu, manuprāt, ir liela māksla, tāpēc ar to labāk lai nodarbojas tie, kas to pieprot) šodien būros pa virtuvi un ar rezultātu esmu pat visnotaļ apmierināta. kaut arī manas necilās zirņu miltu pankūkas tāpat neviens nenovērtēs, jo samazināt garšvielu daudzumu atbilstoši miltiem man piemirsās, mana nelatviskā un asus ēdienus mīlošā gaume iebildumus neceļ. solis tuvāk pilnībai, kā smejies.
ōh, runājam atskaņās:)
tur ir austrumu garšvielas iesaistītas, recepte šāda:
1/2 glāze zirņu miltu
1 glāze kviešu miltu
1 t.k. sāls
1 t.k. asafetīdas
1/2 t.k. maltu čili piparu
1 t.k. kurkumas
1 t.k. malta koriandra
1/2 t.k. cumin vai parasto ķimeņu
~450 ml aksta ūdens
tas mīklai:) un tad vēl kumosa lieluma gabaliņos sagriezti dārzeņi, es parasti ņemu puķķāpostus(šitos gan pirms tam der nedaudz pavārīt - ne galīgi gatavus, bet nu tā bišķīt), cukini, ķiršu tomātiņus un papriku(pirms šīs receptes man paprika kā tāda vispār īpaši negaršoja, toties tagad patīk:)
vēl eļļu vajadzēs - tajā vārīs
nu un tad tā - mīklas sastāvdaļas jauc kopā, izmaisa kunkuļus, ja tādi ieviešas, pēc tam atļauj mīklai kādas min10 pastāvēt, mērcē tajā dārzeņus un met eļļā. pati cepšana vispār tāda diezgan ķēpīga, tie dārzeņi pēc izķeksēšanas vēl jāliek k/kur notecēties, es parasti lieku viņus uz ar tīru dvielīti apklāta galda, jo savādāk sanāk baigi eļļaini..bet jāsaka - ir to vērts. garšīgi!