Šodien pazaudēju savus cimdiņus, pēc nedēļas valkāšanas, tajā pašā veikalā kurā nopirku. Amizanta sakritība.

Un Jūlija zvanīja, aicināja pie viņas aizbraukt. Aber es samelojos, teicu ka braukšanas kartiņa jābrauc pirkt. Bija jau arī, tiesa tas gan prasīja tikai kādas 3min...Bet vnk negribējās. Jau sestdien viņa bija ienākusi pie manis darbā, kko runājāmies un ik pa brīdim tāds klususms. Un ne tas „viss bez vārdiem saprotams” un ok klusums, bet tāds riebīgais un neveiklais. Laikam jau tikai man tā likās.
Labošos.