Vakar gāju piecas ar pusi stundas, jo gribēju aiziet līdz jūrai. Un tad tie pāris km gar jūras krastu bija visbesīgākie, jo karsts un saule acīs un nav spēka.
Šorīt ļoti sāp galva. Es katru dienu lieku modinātāju uz 5.30 lai ietu skriet. Dažkārt to arī izdaru, dažkārt nē. Citreiz pieceļos un padsmit min stāvu pie loga un skatos ārā, bet nevaru saņemties. Jo skrien tikai skaistie un tievie sārtvaidži un tie kas daudz km. Tā starpcitu ieminējos par šo pag nedēļ galvasdakterei, viņa teica, ka tas būs mans mājasdarbs -iziet skriet normālā laikā nebaidoties no cilvēkiem, bet es nedomāju ka tas notiks tik ātri