Darbā naktī no grupiņas paņēmu veco eļļas sildītāju, blakus uz grīdas noklāju segu, satinos otrā segā, atspiedos pret sienu un skatījos filmas. Uz rīta pusi aizsnaudos. Mani nomainīja nākamais dežurants, es fiksi visu nokārtoju, parunāju ar viņu un tikai tad ģērbjoties un liekot cepuri galvā pamanīju, ka man milzīgs sarkans nospiedums uz vaiga no segas.
Tagad mājās, bet miegs nenāk. Karsta tēja un mūzika, aizkari joprojām ciet un iedegta svece. Un vispār laba, mierīga sajūta. Šonedēļ gana izjutu gan vainas sajūtu, gan dusmas, jo bija lieta, kā es biju (neapzināti) izdomājusi par sevi parūpēties un kas mani iepriecina, bet tā rezultātā no rūpēm par sevi un savu iekšējo/ārējo stāvokli es kļuvu par sava veida mierinātāju kādam citam. Es centos būt atsaucīga un palīdzēt,bet tajā pašā laikā tas pārkāpa pāri manām vēlmēm un personīgajām robežām. Ok, no kļūdām mācos un šodiena ir šodiena(un brīnišķīga).