No rīta visa tāda aizdomājusies gāju uz pieturu, kad vēl nedagājusi pamanīju, ka mans buss jau brauc prom. Aiz apstulbuma skaļi pateicu 'f*ck', gāju mājās un minos ar velo, jo negribējās stāvēt un gaidīt 30min nākamo. Tas man par to, ka 1)šodien negribēju iet uz darbu, 2)domāju, ka sen neesmu braukusi ar velspēdu (augusta sākumā laikam pēdejoreiz). Tagad ceru uz divām lietām, ka 1)es pëc darba tā neaizdomāšos, ka aiziešu uz pieturu un aizmirsīšu, ka jābrauc ar velspēdu un 2) ka noiešu lejā un viņš tur vispār vēl būs (lieku viņu darba mājā zem iekšējām trepēm, agrāk vnm vēl pieslēdzu, bet skatos, ka kolēğe, kas tur liek vnk tā arī atstāj, es šodien ar vnk atstāju, jo nebija laika meklēt pakava atslēgu).
Lai beigtu šo ierakstu uz pozitīvas nots - es šodien sev diezgan ļoti riebjos.