Es sodien esmu tik miegaini-slinka-negribu stradat, ka visu laiku bumbulejos apkart, nevis daru to kas jadara. Galvenais, ka japadara jau tapat bus, ja ne tagad, tad velak vai kautvai naktii, un to es negribu, bet nee - teloju darznieci araa apcubinot ziedus un stadus, baroju un sarunajos ar pieklidusho ielas kakiti, kas manai atnestajai kitekat baribai nolaizija zeleju, bet pasus "galas" gabalinus atstaja varnam, ilgi, ilgi runaju ar maasu pa tel par niekiem un klusam iesmeju par mazo bernu darbiem, kur viniem bijis uzdevums ar pirkstinkrasam izkrasot kenguru, bet audzinataja sajaukusi tadu toni, ka tagad nozuvusi darbi izskatas taa itkaa berni butu krasojusi pasi ar savam asinim.