Šodien tā ka cītīgi mācijos,aizgāju uz veikalu, pagatavoju pusdienas un atkal cītīgi mācijos līdz atnāca Anna. Pat tad es centos, tikai ap to brīdi sapratu, ka esmu ļoti, ļoti duma. Un par to skumji.
Aizgājām uz centru, saskrējāmies ar vienu pazīstamu bārmeni no krievijas, bik parunājām, bet galu gala vienā bārā tā arī trijatā izdzērām pa alam un tagad mājās.
Bet Annas ir reāli kaitinoša. Es cenšos viņu pieņemt tādu, kāda viņa ir, bet realitātē tas ir tik neizturami drausmīgi... kaitinoši. Nav labāka vārda par šo, lai to raksturotu.
Pa vidu vēl no kkāda nepazistama spāņu nr atnāca vairākas sms ar tesktiem "es milu/gribu Tevi". Tāda biku wtf sajūta, jo manu spāņu nr zina tikai pāris cilvēki.
Tagad laikam būtu jāiet gulēt, bet man kkā negribas. Bet neko darīt arī negribas. Laikam jāpaskatas kāda filma.