Uzrakstīju prakses dienasgrāmatu tikai par šodienu un jau izbesījos :) Šonedēļ esmu bioķīmijā un strādāju ar šo monstru http://healthcare.siemens.com/immunoassay/systems/advia-centaur-xp t.i. trim tādiem. Pozitīvais - es tiešām strādāju pati (mani gan uzmana un citreiz stāvot klāt saka ko tagad darīt) un tad arī tā saprašana rodas + garlaicīgi nav ne vienu bridi.
+ man tā vadītāja tur ir tiešām jauka. Viņa nepārtraukti runā un runā un viņai netraucē, ka es savukārt lielākoties klusēju vai atkārtoju vienu to pašu (si, claro, vale, entiendo) un citreiz viņa klusām aizlavās pīpēt un galigi nesatraucas par to, ka es kko nepareizi arī sadaru.
+ dīvainais ir tas, ka kad viņa runā un rāda es saprotu kontekstu, es saprotu nozīmi, es lielākoties saprotu ko no manis grib :), bet es neatceros konkrētus vārdus, ja man pēc tam vajadzētu kko atkārtot, es ne par ko to nevarētu izdarīt, un ar to runāšanu arī attiecīgi ir tā kā ir..