Es citreiz domāju... Visas manas maņas ir kkādas tizlas :) Ikdienā nēsāju brilles, bieži ko nedzirdu un pārprasu, neuzticos savai ožai, neesmu nekads garšu eksperts, nekad nejūtu caurvējus un citreiz vispār nesaprotu/nejūtu ka man ir karsts vai auksts.
Bet tagad esot tik daudz kopā ar Svetlanu.. Es vairs nesaprotu vai man ar to visu ir smagi nepaveicies vai gluži otrādi.
Naktī viņa nevar gulēt, jo no loga pūšot un dīvāna viena puse esot augstāka; ar spilveniem samainījāmies, jo tas arī nebija labs un gultasveļa no satīna ir parāk slīdīga. Darbā viņai paliek slikti, ja kādam ir stiprākas smaržas. Autobusā viņa sēž uz maisiņa vai avīzes, jo benķis auksts. Zivju pirkstiņi tika izmesti ārā jo negaršīgi un kartupeļi vairs netikšot pirkti, jo saldi.
Es acīmredzot esmu kkas ļoti primitīvs, bet šitā, man liekas, arī ir grūti.