Vakarnakt piedzīvoju drusku gļuku, kad jau esot uz aizmigšanas robežas sajutu savu ķermeni, katru cm, katru muskuli, kaulu un orgānu kā vienu apzinātu veselumu un reizē itkā no malas, kā kko svešu.
Cēlos augšā, sajūta pārgāja, bet nevarēju vairs aizmigt. Gribējās iziet ārā,bet bija slinkums ģērbties, tādēļ vnk pasēdēju uz balkona. Kad gāju vēlreiz gulēt jau pēc vieniem ļoti negribējās izslēgt gaismu, pat ne negribējās - vnk tāda opcija ienāca prātā tikai pēc krietna uz miega robežas būšanas mirkļa.