Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.