Vakar darbā dienas beigās sadarīju baigo muļķību, tagad sēžu un gaidu strostējošu zvanu no priekšniecības. Klusa cerība,ka ja vēl neesmu sagaidījusi, tad tomēr nebūs vispār.
Bet vakar, lai izdzitu nomācošās domas izgāju paskriet. Grūti bija saņemties,bet tagad ir 'iekāriens', domāju, ka šovakar arī skriešu.
Aizvakar atkal ar velo aizbraucu uz Biķernieku trasi. Izrādās, ka tas ir tuvāk kā domāju un līdz turienei ir ļoti foršs ceļš. Braukt pa trasi ar patika, vakara saulītē, kad apkārt smaržo priedes. Ar noteikti drīzumā atkārtošu!