Jāizbrauc kāds līkums ar velo, vai jāiet paskriet - jādabū negācijas no sevis ārā. Kā vakar vakarā sanāca vārdu pārmaiņa ar draugu, tā nespēju mūsu sarunu no galvas izmest. Es tikai mēģinu saprast kas notiek, man tas liekas svarīgi. Savukārt viņš visus manus mēģinājumus runāt uztver kā "ņerkstēšanu". Vai varētu būt, ka viņam ir taisnība? Tjipa nav jādara nekas un nav jārunā par to kas "iekšā notiek"?