Gan vakar, gan šodien rīts sākas ar sarūgtinājumu un asarām. Vakardien biju ieplānojusi pārsteigt E, atbraukt pie viņa pēcpusdienā. Naudas necik jau nav, bet pat pārvarēju sevi un nopirku 2 alus pudeles (man vajadzēja daudz drosmes veikalā,kā vnm pērkot alko), labas, dargas. Izplānoju mazu, saldu pārsteigumiņu vēl... Un protams, ka aplauzos - E teica, ka ir ieplānojis sašlik cepšanu ar Dz. Tas mani pārsteidza, tādēļ atklāju savas kārtis,ka gribēju atbraukt, man kā nekā brīvs un tā tik reti mēdz gadīties nedēļas nogalē. Nezinu kādu atbildi gaidīju - droši vien prieku un pārsteigumu, bet tā vietā saņēmu ņirgu, ka ja būtu atbraukusi, būtu meklējusi viņu pa visiem Līčiem. Tā sirds aptecējās. Vēlāk jau viņš atrakstīja, ka vakarā varu atbraukt ja gribu,bet domāju -nu ko es uzbāzīšos, ja cilvēks mani negrib. Tā nu pa mājām nodzīvojos, pa visu vakaru vienu alus pudeli izdzēru. Šorīt pamodos labā noskaņojumā, uz darbu jābrauc, bet vakars ta brīvs- nezinu kas mani dīdija, piedāvājos vēlreiz pie viņa aizbraukt. Es vnk ilgojos pēc viņa. Pietam piedāvāju vnk seksu un pēc tam brauktu mājās. Un tas, ka arī šoreiz mani 'pasūtija', mani sašokēja vēl vairāk. Nu kādēļ man vajadzēja tā uzbāzties? Viņš vēl apvainojās uz mani, ka pagājušā esot bijusi grūta nedēļa un viņš gribot atpūsties no visa un visiem, a es te vēl ņemoties. Lūdzu piedošanu, lai nedusmojas uz mani. Tikai vakar sašlik cepšana tā arī nenotika,jo Dz bija kādas darīšanas. Neprasīju kādas, bet varu derēt, ka randiņš. Vot tad es nesaprotu - kādēļ Dz bez problēmām var 'uzmest' E (nav jau pirmā reize) meitenes dēļ, bet E nedomājot manis vietā izvēlēsies Dz?Ai, saprotu ka esmu bezcerīga, un kuro reizi jau sev saku- priecājies kad esat kopā un nepārdzīvo,kad neesat. Un tomēr nesanāk tā un sāpīgi.