Vispār šī diena bija ĀRPRĀTĪGA. Man nāk prātā lietuveens  vārdi par to, ka viņai nepatīkot sniegots laiks, jo tad nevar noslēpt savu tumšo dvēseli. Sniega vairs nav, bet tā dvēsele... Darbā viena kliente sanervozēja mani, es ilgi mēdzu "gruzdēt", arī šoreiz. Un kad pēc darba iegāju pastā visu negatīvismu atstāju tur sarunā ar pasta darbinieci, kaut varēju taču arī paklusēt. Kauns par sevi.

Uzgatavoju pashu, pirmo reizi. Mani samulsināja, ka tur būs sastāvā jēlas olas. Un galu galā tāds biezpiena krēms vien ir. Redzēs, kas būs pēc nostāvēšanās.

Un olas nokrāsoju:

Ar visādiem putraimiņiem un pētersīļu lapiņām, bet nesanāca tik  košas kā gribētos.

Un tad vēl viena apburoša bilde ar lielo Kaķi, fotogrāfēta pasen, bet tik tagad atradu tīrot fotoaparātu:

+ dziesmiņa, kuru nevarēju atklausīties pagājušajā vasarā. Draugs to nezinot atsūtīja man viņu šovakar un ir īsti vietā.