Naktī sapņoju tik pretīgu, pretīgu sapni!
Bijām kkāda kā grupa, kā kas, stāvējām ierindā. Vadītāji paziņoja, ka plosoties kkāda slimība. Es sāku taustīt savu punci un jutu tādu kā cietu bumbuli iekšā, par to arī paziņoju vadītājiem.
Vēlāk vairāki cilvēki bijām tādā kā palātā, vairāki cilvēki (vēlāk man izlikās ka tur ir gan mamma, gan Vancimamma). Tika izmeklēti citi, bet es kasīju roku - paskatos uz viņu un viņa ir reāli sakasīta, sarkana. Mums negribēja teikt, ar ko slimojam, līdz beigās pateica. Man esot mēris un es dzīvošu vēl labi ja pāris dienas. Un ka viss esot no pleķiem sānos, ja būtu ātrāk aizgājusi pie ārsta un sākusi ārstēties - man būtu vēl izredzes.
Un man ir šoks. Un es negribu mirt. Un man ir žēl sevis. Un es meklēju tel lai to pateiktu E.
Vēēēk.