Kamēr tiku līdz darbelim nosalu kā mazais meža susurs. Bet Tur mani priekšā jau gaidīja mana kaķenīte. Tā ka pircēju nebija un pa visām 9 darba h veikalā ienāca tikai treīs cilvēki, tad tā arī visu dienu lasīju žurnālus un ar kaķiem mīļojos. Daudzskaitlī jo vēlāk atnāca kaķenītes māsiņa un vēlāk vēl pilnīgi melns, melns kaķis. Bet tas bija tāds bailīgais, neļāva i ne sevi samīļot. Viņi tā man arī visu laiku nogulēju vitrīnā uz radiatora.

Ap četriem man tik slikti palika. Puncis sāpēja un bija tāds nelabums, ka likās ka būs jāvemj. pamocījos un tad sataisījos druksu pastaigāties. Auksti bija, bet nezinu, palīdzēja.

Vakarā taisījos mājās un izliku kaķus ārā. Kaķenītes māsiņa un melnais uzreiz aiztaigāja savās darīšanās, bet mana kaķenīte - tā arī palika pie durvīm piespiedusies un apsniga. Tik žēl viņas palika,//. Kad jau nodzēsu gaismas un gāju prom, redzēju ka viņa arī kkur aizstaigā prom no durvīm. Bet nu pabaroju viņu kārtīgi un ari ārā nobēru sauso kaķbarību, vismaz lai puncītis ir pilns.