Kad es beigšu sapņot par K??

Šonakt atkal garš un briesmīgs sapnis, jo no rīta pamodos galīgi salauzīta un bija nereāli grūti pieslēgties dienas darbiņiem.
Tātad sapnī:
Es zinu ka K. mācās RTU un tieši kurā vietā viņš pieslēdz riteni (būtībā zinu to arī realitātē). Gāju vaktēt - bija doma, ka tā 'nejauši' satiksimies, kad viņš nāks pakaļ ritenim pēc lekcijām, bet pēkšņi skatos, vienu dienu viņš tur riteni neliek, otru.... Tad lūk izdomāju ka labāk izsekošu viņu.
Bija vasara, silts. Viņš iznāk no būvniekiem es viņam sekoju. Bet apkārtne ātri izmainījās, pēksņi nebija vairs ielu, kņadas - nekā. Vien milzīgi smilšu kalni, starp kuriem gāja taciņas. Un tās smiltis - tādas kā pludmales, dzeltenas, dzeltenas. Un saulīte sildīja. Kkur tālumā varēja redzēt tādus kā darziņus ar mazmājām, gluži kā Rumbulā. Sekoju viņam tur, bet kkur viņš man pazuda, nenovaktēju.
Nakamajā reizē atkal viņam sekoju. Šoreiz viņš mani pamanīja, bet nenojauta ka esmu sekojusi, vnk kko papļāpājām.
Un talāk jau vairs neatceros :| Atmiņā palicis, ka RTU bija briesmīgi liels tuss, kurā visi piedalījāmies (arī Sančo un Ernests), es kkur līdu pa logu un bradāju pa puķudobēm, iesaistījās helikoptersun kas tik vēl ne...
Tā lūk.