Atcerējos ko te pirms pāris dienām sapņoju par K.
Mēs bijām divatā, nezinu kā apkārt izskatījās - bija nesvarīgi.
Viņš stāvēja ar muguru pret mani, viņam nebija mugurā krekla.
Es pienācu pie viņa muguras, drusku pastiepos uz pirkstgaliem un klusām iečukstēju viņa ausī:
"Dažkārt mana valoda ir pieskārieni.. Klausos, ko stāstīšu..."
Un ar labās rokas pirktu galiem tā viegli pieskāros viņa ausij un lēni vilku līniju pa kaklu, plecu, roku...
Vilku līnijas un zīmēju lokus pa viņa muguru, viegli viegli, tikko pieskardamās.