E.
Es skatos, lasu - un man nāk virsū izmisums. Skaudība. Es nevaru būt tāda, es nevaru būt tik pozitīva, smaidīga, labsirdīga,trausla, sievišķīga, dziļa.... Un skaista arī. Tāda es vienmēr esmu gribējusi būt, bet...

Es esmu kkas melns un mazs. Kūņojos pa dzīves apakšu, neko neredzot, neko nedomājot, nesapņojot. Alkstot nepiepildāmo.
Nav spēka mainīt. Nav neviena, kas pastieptu roku.

Es saprotu. Es nevaru sacensties, tādēļ to nedarīšu.
Neko neteikšu.
Bet nebūšu zaudētāja.