Ja Tavs cienījamais viedoklis nesastāvētu no tiešas informācijas kuru Tu kaut kur izroc, bet no sintezētas informācijas, ko pats strukturēti un neemocionāli apstrādā, apkopo, tad tam, ko Tu saki arī būtu kaut kāda jēga.

Katrs teikums šajā video ir emocionāls. Zinātne mainās ik pēc 5 gadiem - jā - to sauc par attīstību un tehnoloģiju uzlabošanu. Neviens neklausās zinātniekos, kas nav universitātēs, valdības iestādēs - Tas, ka jefiju zinātni uzklausa tikai jefiņi, kas nepieprasa pilvērtīgus, zinātniskām metodēm atbilsotšus, mērījumus - tā ir tikai likumsakarība. Zinātne ir reliģija - jā, tā ir ticēšana likumsakarībām, bet tas nav bizness, kas pamatā ir vairums reliģiju - neviens Tev neliegs Ņūtona trešā likuma vārdā aprēķināt tilta izturību. Vai arī nošaus, ja būsi ticējis citam svārstību spektram. Zinātne arī ir mainīga, kas varbūt jefiņiem šķiet neērti, bet bez pārmaiņām attīstība nenotiek.

Ja esi spējīgs aprakstī visas lietas un visus procesus, kas notiek Tev visapkārt ar saviem zinātnes izstrādājumiem, tad es nepacietīgi klausos. Šaubos, ka tas Tev izdosies. Tas, ka neeksistē zinātne, kas spēj Tavu smadzeņu kokteili izskaidrot, nenozīmē, ka zinātne ir peļāma. Un, tas, ka citi tavu smadzeņu kokteiļa pseidozinātni nevēlas uzklausīt ir tikai tādēļ, ka viņiem ir labākas lietas ko darīt, nekā blenzt pudiņā.

(Reply to this) (Thread)

Nu es domāju, tu šeit spilgti ilustrē, kādā veidā zinātne ir reliģija - ar fanātisku ticību, ka tas, kas vieno universitātes un valdības, NAV nauda, bet stingrie mērījumi, kas neizn kāpēc nevar pastāvēt ārpus universitātēm un valdībām. Tādā veidā "zinātne" (nevis zinātne pēc būtības, bet akla ticība zinātnes institūcijai) ir reliģija.

(Reply to this) (Parent)

Cilvēkiem ir tendence skatīties uz lietām nevis pēc būtības, bet pieņemt neapstrīdamas autoritātes, uzķeroties uz ārējās formas. Piemēram, Putins daudziem ir autoritāte, jo spēj izteikt savas domas neapstrīdamas vīrišķās loģikas intonācijā. Pats cilvēks var būt hronisks melis un sociopāts, bet tas nevienu neinteresē, cilvēkus interesē ārējais imidžs. Tāpat cilvēki neklausīsies kādā, kas būs ģērbies noskrandušās drēbēs, bet, ja to pašu teiks cilvēks uzvalkā, viņi viņu daudz vairāk ņems par pilnu. Jebkurš var uzvilkt uzvalku!
Un līdzīgi - cilvēki tic tam, kas nāk no universitātēm un valdībām, jo tās ir lielas, "respektablas" organizācijas, tātad tas, ko viņi saka must be true. Bet kaut kāds zinātnieks, kas nav ar tām saistīts un kaut ko atklāj, ir "jefiņu zinātnieks". Manuprāt, ja cilvēks nav finansiāli saistīts ar kādām lielām korporāciju un valdību intersēm, viņš var daudz brīvāk darboties nekā tie, kas ar to visu ir sasaistīti. Bet te nostrādā cilvēku psiholoģija - cilvēks uzvalkā vai cilvēks, kas izsaka savu sakāmo Putina intonācijā noteikti runā patiesību, savādāk taču nevar būt. To es saucu par vāji attīstītu emocionālo intuīciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tev pašam ir autoritātes, kuru vārdu apstrīdēt ir grēks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet, ja tevi aizvaino mani komentāri, varu piebilst, ka tas tikai nozīmē to, ka pats nevis kritiski izvērtē informāciju, bet emocionāli paļaujies uz to, kam jau esi noticējis. Bet vai tad tas nav tieši tas, pret ko tu esi iestājies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani neaizvaino tavi komentāri.

(Reply to this) (Parent)

pieņemsim, ka tu zini, kādā tieši veidā universitātes ierobežo pētījumus. lūdzu, izskaidro! dod reālus piemērus, atsauces.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+ja mēs runājam par elektromagnētismu, nav vērts šo attieksmi attiecināt uz pilnīgi visu zinātni. to sauc par argumentācijas kļūdu.

(Reply to this) (Parent)