Hm, ar mani bija krietni sliktāk. Es viņu mīlēju tik neprātīgi, ka visu laiku vainu meklēju sevī un mainījos es, lai nebūtu konfliktu. Savā ziņā kļuvu mīksts. Pirms nedēļas, kad viņa visam pielika kārtējo punktu, šoreiz visai treknu, es viņai jautāju, ko es izdarīju nepareizi. Uz to viņa atbildēja, ka neko es neesmu izdarījis nepareizi, izņemot to, ka es mainījos viņas dēļ, lai gan viņa nemainījās un netaisījās mainīties manis dēļ. Viņa teica mums vajadzēja dzīvot katram savu dzīvi, bet tu pārāk pielāgojies man.

(Reply to this) (Thread)

vareetu taa buut, ka ir sievietes, kas viirisha speeju piekaapties uzskata par vaajuma paziimi. Un vinjaam "nestaav" uz taadiem viirieshiem. Kaa mana bijusii teica, ka vinjas ieprieksh-bijushais bija ljoti nepiekaapiigs un valdoniigs, bet vinjam vinja piekaapaas. Reiz vinja teica, ka tas ir savaadi, ka vinjsh pret vinju bija tik slikts, bet vinja pret vinju tik laba. Bet es pret vinju esmu tik labs un vinja pret mani tik slikta.
Otra lieta - principiaala nepiekaapshanaas ir vnk sievishkiigs veids, kaa pateikt: "Davai shkiramies". Kaa zinaams, jo sievishkiigaaka sieviete, jo netieshaaka savaa komunikaacijaa. Viirishkiigais veids kaa shkirties ir vnk pateikt: "Shkiramies", sievishkigais veids ir nedariit NEKO, lai uzlabotu attieicibas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirms pēdējām attiecībām. Man bija meitene, kura dzīvoja un strādāja Īrijā. Es pats neticu attiecībām no attāluma, kur nu vēl no paša sākuma. Meiteni zināju iepriekš, sagājām kopā drauga kāzās. Es biju vedējtēvs, viņa vedējmāte. Lidoju pie viņas ik pa divām nedēļām. Tas viss notika tieši brīdi, kad es mainīju savu pasaules uztveri, jo es vairs nevarēju turpināt kā iepriekš. Viņa man it kā atvēra acis uz daudz ko un tāpēc man viņa ļoti patika. Tā kā redzēju viņu reti, vienmēr biju ļoti labs pret viņu, jo nu negribēju neko sačakarēt. Attiecības izjuka pēc 2 mēnešiem. Viņa pazaudēja interesi pret mani, jo biju pārāk labs un biju gatavs pakārtot dzīvi viņai. Ir bijušas arī tādas attiecības, kurās es esmu draņķis un izturos ļoti slikti, bet meitene man skrien pakaļ. Pēdējās attiecība pilnīgs hardcore, jo pirms izjuka viss pa visam, tad bijām nolēmuši visu ņemt viegli. Nu es nevaru ņemt viegli, ja mana meitene saka atkal veco dziesmu - es negribu dzīvot, mani nekas neinteresē, utt. Tad es daru visu, lai viņai palīdzētu, lai viņu izvilktu. Dabūju uzbraucienu, lai nejaucos viņas dzīvē. Tagad esmu viens, viņa iet prom no dzīves - dzeršana, narkotikas un daudz gadījuma seksa. Bet, ja atgriežamies pie sliktā puiša tēla, tad vienu brīdi biju to ieslēdzis, tas tikai vairāk viņu atgrūda no manis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taapeec, ka mees esam duaalismaa, mums taa ir, ka vai nu mees skrienam pakalj un straadaajam par kaajslaukji, vai arii mums skrien pakalj un mees esam sliktie. Bet vajadzeetu buut, ka mees esam vienliidziigi ar otru. Shis vaards "vienliidziiba" manai bijushajai izraisa riebumu.
Bet es nepiekriitu, ka dzershana, narkotikas un gadiijuma sex ir aizieshana no dziives. Taa ir interesanta pieredze, protams, nevajag paarspiileet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzeršanas, narkotikas un gadījuma sekss manā uztverē ir laba izklaide. Ok, varbūt ne gadījuma sekss , jo tas nav tas ko vēlos un tas mani padara tukšu. Par aiziešanu no dzīves, tas ir viņas traktējums - "Es vēlos atkal nodzerties līdz nāvei!" Un viņas gadījumā tas iet roku rokā ar gadījuma seksu un dažādām zālītēm, lai aizmirstos. Man pašam pašlaik gandrīz nekas nepalīdz aizmirsties, jo tiklīdz atlaid, viss sākas no gala. Un opiāti un opioīdi ir no-go.

(Reply to this) (Parent)

Tikko atcerējos vēl. Pēdējās nedēļas es biju ieslēdzis tādu kā nelielu vienaldzību, es vairs nesatraucos, ka viņa varētu aiziet no manis, vairs nesatraucos, ka viņai kaut kas varētu nepatikt, utt. Un zini, viņa man skrēja pakaļ - kā vēl nekad. Tikai vienu dienu viņai atkal aizkrita ciet un tad jau neskriet viņai pakaļ nebija opcija, jo viņa atkal sāka sevī noslēgties, dzert vienatnē, utt. Ja godīgi - tur līdz galam nav nekas skaidrs. 5 mēnešu laikā 7 reizes šķīrāmies. Sevis dēļ loti ceru, ka viss ir beidzies pa visam, jo zinu, ja viņa gribētu un mērķtiecīgi ietu uz to - attiecību atjaunošanu, pienāktu brīdis, kad atkal salūztu. Un jau tagad ir tāda sajūta, ka pašcieņa un lepnums ir miskastē izmests. Bet man pa lielam vienalga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbuut vinjai bija izveidojies pieradums sanjemt komfortu no tevis. Bet tas nebija personiigi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es Tev teikšu, ka man nav ne jausmas, kas viņai bija vajadzīgs no manis. Tur viss bija fucked up. Tā ir viena no teorijām, ka pie manis viņa nāca salaizīt rētas. Bet nu sirdi ārā izrāva teksts šķiršanās brīdī, ka viņa joprojām mīl mani. Es kad šķīros no meitenes, ar kuru biju kopā gadus 9, turējos cik vien varēju, lai nepateiktu, ka man vēl bija jūtas pret viņu, jo zināju, ka viņai tas vieglāku dzīvi nedarīs. A, šeit - "Es tevi joprojām mīlu, bet ar to ir par maz! Es nevilkšu tevi lejā, jo netieku galā ar sevi."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var izturēties labi, var izturēties slikti, tam nav absolūti nekādas nozīmes. Ja jūtu nav, tad nav. Un vārdi ir tikai vārdi, tie ir pārlieku viegli. Te tur šite. Nav nozīmes. Mans draugs pret mani arī var izturēties labi vai slikti, man ir vienalga. Kāds var izturēties slikti, paskriešu līdzi, lai noskaidrotu kāpēc, bet principā vienalga. Viss ir vienalga, kad nav dzīvesprieka. Un palīdzēt neviens nevar.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir taisnība. Bet es tagad pateikšu bišku rupji - nahujam vajag teikt, ka Tu kādu mīli, šķiršanās brīdī, ja tā patiesībā nav!? Es protams būtu vēl vairāk sabrucis, bet es vismaz varētu vieglāk pāršķirt lappusi un sadziedēt sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bailes zaudeet kaut ko pierastu. Praatam patiik pierakstais, pat ja tas ir nepatiikams vai nevajadziigs. Vinjam ir bail no nezinaamaa.

(Reply to this) (Parent)