|
Dec. 25th, 2014|12:19 pm |
|
Tikko atcerējos vēl. Pēdējās nedēļas es biju ieslēdzis tādu kā nelielu vienaldzību, es vairs nesatraucos, ka viņa varētu aiziet no manis, vairs nesatraucos, ka viņai kaut kas varētu nepatikt, utt. Un zini, viņa man skrēja pakaļ - kā vēl nekad. Tikai vienu dienu viņai atkal aizkrita ciet un tad jau neskriet viņai pakaļ nebija opcija, jo viņa atkal sāka sevī noslēgties, dzert vienatnē, utt. Ja godīgi - tur līdz galam nav nekas skaidrs. 5 mēnešu laikā 7 reizes šķīrāmies. Sevis dēļ loti ceru, ka viss ir beidzies pa visam, jo zinu, ja viņa gribētu un mērķtiecīgi ietu uz to - attiecību atjaunošanu, pienāktu brīdis, kad atkal salūztu. Un jau tagad ir tāda sajūta, ka pašcieņa un lepnums ir miskastē izmests. Bet man pa lielam vienalga. |
|