|
Dec. 25th, 2014|10:46 am |
|
Pirms pēdējām attiecībām. Man bija meitene, kura dzīvoja un strādāja Īrijā. Es pats neticu attiecībām no attāluma, kur nu vēl no paša sākuma. Meiteni zināju iepriekš, sagājām kopā drauga kāzās. Es biju vedējtēvs, viņa vedējmāte. Lidoju pie viņas ik pa divām nedēļām. Tas viss notika tieši brīdi, kad es mainīju savu pasaules uztveri, jo es vairs nevarēju turpināt kā iepriekš. Viņa man it kā atvēra acis uz daudz ko un tāpēc man viņa ļoti patika. Tā kā redzēju viņu reti, vienmēr biju ļoti labs pret viņu, jo nu negribēju neko sačakarēt. Attiecības izjuka pēc 2 mēnešiem. Viņa pazaudēja interesi pret mani, jo biju pārāk labs un biju gatavs pakārtot dzīvi viņai. Ir bijušas arī tādas attiecības, kurās es esmu draņķis un izturos ļoti slikti, bet meitene man skrien pakaļ. Pēdējās attiecība pilnīgs hardcore, jo pirms izjuka viss pa visam, tad bijām nolēmuši visu ņemt viegli. Nu es nevaru ņemt viegli, ja mana meitene saka atkal veco dziesmu - es negribu dzīvot, mani nekas neinteresē, utt. Tad es daru visu, lai viņai palīdzētu, lai viņu izvilktu. Dabūju uzbraucienu, lai nejaucos viņas dzīvē. Tagad esmu viens, viņa iet prom no dzīves - dzeršana, narkotikas un daudz gadījuma seksa. Bet, ja atgriežamies pie sliktā puiša tēla, tad vienu brīdi biju to ieslēdzis, tas tikai vairāk viņu atgrūda no manis. |
|