|
[Jan. 24th, 2018|08:52 pm] |
|
|
|
Comments: |
| From: | sickboy |
Date: | December 25th, 2014 - 01:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Varbuut vinjai bija izveidojies pieradums sanjemt komfortu no tevis. Bet tas nebija personiigi.
Es Tev teikšu, ka man nav ne jausmas, kas viņai bija vajadzīgs no manis. Tur viss bija fucked up. Tā ir viena no teorijām, ka pie manis viņa nāca salaizīt rētas. Bet nu sirdi ārā izrāva teksts šķiršanās brīdī, ka viņa joprojām mīl mani. Es kad šķīros no meitenes, ar kuru biju kopā gadus 9, turējos cik vien varēju, lai nepateiktu, ka man vēl bija jūtas pret viņu, jo zināju, ka viņai tas vieglāku dzīvi nedarīs. A, šeit - "Es tevi joprojām mīlu, bet ar to ir par maz! Es nevilkšu tevi lejā, jo netieku galā ar sevi."
Var izturēties labi, var izturēties slikti, tam nav absolūti nekādas nozīmes. Ja jūtu nav, tad nav. Un vārdi ir tikai vārdi, tie ir pārlieku viegli. Te tur šite. Nav nozīmes. Mans draugs pret mani arī var izturēties labi vai slikti, man ir vienalga. Kāds var izturēties slikti, paskriešu līdzi, lai noskaidrotu kāpēc, bet principā vienalga. Viss ir vienalga, kad nav dzīvesprieka. Un palīdzēt neviens nevar.
Tev ir taisnība. Bet es tagad pateikšu bišku rupji - nahujam vajag teikt, ka Tu kādu mīli, šķiršanās brīdī, ja tā patiesībā nav!? Es protams būtu vēl vairāk sabrucis, bet es vismaz varētu vieglāk pāršķirt lappusi un sadziedēt sevi.
| From: | sickboy |
Date: | December 26th, 2014 - 02:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Bailes zaudeet kaut ko pierastu. Praatam patiik pierakstais, pat ja tas ir nepatiikams vai nevajadziigs. Vinjam ir bail no nezinaamaa. | |