Taapeec, ka mees esam duaalismaa, mums taa ir, ka vai nu mees skrienam pakalj un straadaajam par kaajslaukji, vai arii mums skrien pakalj un mees esam sliktie. Bet vajadzeetu buut, ka mees esam vienliidziigi ar otru. Shis vaards "vienliidziiba" manai bijushajai izraisa riebumu.
Bet es nepiekriitu, ka dzershana, narkotikas un gadiijuma sex ir aizieshana no dziives. Taa ir interesanta pieredze, protams, nevajag paarspiileet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzeršanas, narkotikas un gadījuma sekss manā uztverē ir laba izklaide. Ok, varbūt ne gadījuma sekss , jo tas nav tas ko vēlos un tas mani padara tukšu. Par aiziešanu no dzīves, tas ir viņas traktējums - "Es vēlos atkal nodzerties līdz nāvei!" Un viņas gadījumā tas iet roku rokā ar gadījuma seksu un dažādām zālītēm, lai aizmirstos. Man pašam pašlaik gandrīz nekas nepalīdz aizmirsties, jo tiklīdz atlaid, viss sākas no gala. Un opiāti un opioīdi ir no-go.

(Reply to this) (Parent)

Tikko atcerējos vēl. Pēdējās nedēļas es biju ieslēdzis tādu kā nelielu vienaldzību, es vairs nesatraucos, ka viņa varētu aiziet no manis, vairs nesatraucos, ka viņai kaut kas varētu nepatikt, utt. Un zini, viņa man skrēja pakaļ - kā vēl nekad. Tikai vienu dienu viņai atkal aizkrita ciet un tad jau neskriet viņai pakaļ nebija opcija, jo viņa atkal sāka sevī noslēgties, dzert vienatnē, utt. Ja godīgi - tur līdz galam nav nekas skaidrs. 5 mēnešu laikā 7 reizes šķīrāmies. Sevis dēļ loti ceru, ka viss ir beidzies pa visam, jo zinu, ja viņa gribētu un mērķtiecīgi ietu uz to - attiecību atjaunošanu, pienāktu brīdis, kad atkal salūztu. Un jau tagad ir tāda sajūta, ka pašcieņa un lepnums ir miskastē izmests. Bet man pa lielam vienalga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbuut vinjai bija izveidojies pieradums sanjemt komfortu no tevis. Bet tas nebija personiigi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es Tev teikšu, ka man nav ne jausmas, kas viņai bija vajadzīgs no manis. Tur viss bija fucked up. Tā ir viena no teorijām, ka pie manis viņa nāca salaizīt rētas. Bet nu sirdi ārā izrāva teksts šķiršanās brīdī, ka viņa joprojām mīl mani. Es kad šķīros no meitenes, ar kuru biju kopā gadus 9, turējos cik vien varēju, lai nepateiktu, ka man vēl bija jūtas pret viņu, jo zināju, ka viņai tas vieglāku dzīvi nedarīs. A, šeit - "Es tevi joprojām mīlu, bet ar to ir par maz! Es nevilkšu tevi lejā, jo netieku galā ar sevi."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var izturēties labi, var izturēties slikti, tam nav absolūti nekādas nozīmes. Ja jūtu nav, tad nav. Un vārdi ir tikai vārdi, tie ir pārlieku viegli. Te tur šite. Nav nozīmes. Mans draugs pret mani arī var izturēties labi vai slikti, man ir vienalga. Kāds var izturēties slikti, paskriešu līdzi, lai noskaidrotu kāpēc, bet principā vienalga. Viss ir vienalga, kad nav dzīvesprieka. Un palīdzēt neviens nevar.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir taisnība. Bet es tagad pateikšu bišku rupji - nahujam vajag teikt, ka Tu kādu mīli, šķiršanās brīdī, ja tā patiesībā nav!? Es protams būtu vēl vairāk sabrucis, bet es vismaz varētu vieglāk pāršķirt lappusi un sadziedēt sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bailes zaudeet kaut ko pierastu. Praatam patiik pierakstais, pat ja tas ir nepatiikams vai nevajadziigs. Vinjam ir bail no nezinaamaa.

(Reply to this) (Parent)