Ja tev sirdī netīšām sāk mājot mīlestība, pieturi to kā mazu sēkliņu.
Vēlējums aizgājušajam mīlas draugam: tu vēlējies sāpes,skumjas un ciešanas.
Mīlestība visīstākā kā maza sēkliņa ledainā stikla gabalā saudzēta,taupīta,apdomāta
kādu labi laiciņu no manas dūres bikli patvērās tavā saujā. Tu sviedi to gaisā un lielījies!
Lai visi tagad redz, ka tu esi tik labiņš puisītis. Tu labiņais,maigais,ēzelīt..ka tikai tu šo
stikloto meičuku vedīsi uz īstās dzīves lielceļa
Un tu teici,draudziņ, ka meliem skaistas kājas. Pēcējie divi vārdi tavā apgalvojumā patiešām bija
patiesība. Meli nekad mūsu starpā nepina melu pīnes.

Es esmu tas cilvēks,kurš bēg no valsts kaut gan mēs bij vienojušies par bēgšanu kopā,par patveršanos
līdzās. Mums tur bija jānokļūst kopā. Galapunktā Syros pie draugiem. Mums kopā bija jākurina ugunskurs
pagalmā un pludmalē jādejo. Es būtu devusi visu, lai tas būtu noticis... bet tajā naktī, kad jaukais puika
man pačukstēja:"Ejam pāri tiltam?", tu man apvēmi kurpes un es paliku uzticīga tevi glābt.
Tu esi tas cilvēks,kurš uz atvadām man apvēma jaunās kurpes.
Ja es spētu kādu ienīst, tad man vajadzētu ienīst tevi. Bet lieta tāda, ka nekad mūžā neesmu ienīdusi
nevienu dzīvu radību.

Ienīstu tikai jebkādus zivju produktus un dažu salātu un zupu vizuālo.