Vakar beidzot pienāca tā vēsturiskā diena, kad cītīgas ilgtermiņa pindzelēšanās rezultātā biju līdz turpmākas lietošanas neiespējamībai piebeigusi veselu nagulakas pudelīti. (Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tā vis nebija parastā melnā, nedz arī indīgi neõna rõzā vai Aragonas zaļā, un pat darba tapetēm pieskaņotajai Šreka krāsai esmu tikusi tikai līdz pusei.)