Rīta lielākā traģēdija ir nevis tā, ka deguns ādu sadomājies mainīt, ne arī svaigi izpannoto matu salīšana, un pat ne tas, ka neesmu brokastis paēdusi (srsly, brokastis neēdošie cilvēki, kā jūs tā varat, man no rītiem gribas ĒST), bet gan tas, ka pietrūka laika manu rīta tēju piebeigt.
Ko nu darīt, kā man tālāk būt.
Un Narvesena tēja pavisam noteikti nebūs Tas. Bū.