Un kamēr līdzpilsoņi pārpildītā trolejbusā sirsnīgi cīnās ar durvīm, pāri visiem atskan uzmundrinošs sauciens: "Galvenais, ka pautus neiespiež!" Jēs, arī es esmu par neiespiestiem pautiem!
Nu, sākot jau ar momentu, kurā man ir pagrūti bez svētām šausmām uzvizualizēt to, kādai gan ir jābūt anatomiskajai konfigurācijai un/vai kādi dejas soļi ir jāliek, lai tur tiešām kaut ko iespiestu, pieņemot, ka korpusa apakšdaļa ir apģērbta.
Un mēģinot to tomēr iztēloties, pārāk ātri rodas transient cognitive dissonance, tautā pazīstama kā (o_O) moments. Bet, njā, kam vajag sirreālismu, ja ir ikdiena.