Bet es takš jau trīspadsmit gadu vecumā biju milzu īmō, jo leišos, dejošanas nometnē, negāju uz pēdējo vispārējo diseni, un tā vietā viena pati paliku istabiņā grimt pārdomās par "why me" tēmu. (Tam gan, protams, lielāks sakars bija ar to, ka puika no Baltkrievijas uz mani tajās disenēs krīpīgi blenza, bet nu anyway.) Un tad Tomiņš nāca man pakaļ un izprasīja, lai es arī eju, how cute is that. (Mums bija abpusējais čaildhud mini-kraš, jū nou.)
Un tagad, ko domājies, Tomiņš ir izaudzis par dolčegabanas modeli, nu, how cute is that.