Nēnu, es, protams, zinu, ka neesmu izjutusi un izbaudījusi pat ne pusi no mūsu mīļotās valsts cūcībām un nejēdzībām, bet tas neko nemaina un laikam nemaz arī nemainītu - man te vienkārši pārāk patīk. Un jā, tā arvien dziļākā žopa satrauc, kā citādi, bet tiešām nespēju iedomāties, ka man tagad būtu kaut kur jāpārvācas, un, lai cik ļoti forši varētu būt dzīvot tajā pašā Zviedrijā vai, piemēram, kaut kādā Čehijā (Eiropas slāvi ir mana mazā kaislība), es tiešām negribu dzīvot nekur citur. Var jau būt, ka vienkārši esmu pārāk liela zaķpastala, bet tas, kas man te ir, ir labāks par to, kas varētu būt citur. Vismaz manā pasaulē, un ko gan man citu varētu vēl vajadzēt, vai ne.
(Tas, kā jau noteikti noprotat, atsaucoties uz pēdējā laika 'visi brauc projām, ohnoes' tendenci.)

On a completely unrelated note, šodien nopirku sunim ziemas mētelīti, akšausmas, kuda mir kaķitsa.

Un ziniet, tās tamborēto gabaliņu milzu šalles bieži vien izskatās sasodīti kjūt, bet nu noņemšanās gan ar tādu ir ellīga. Laimīgā kārtā savējo būšu nupat pabeigusi, hurray.