Pusčetros pamodos no tā, ka istabā kāds čabinās. Tā kā guļu viena, nospriedu, ka tas noteikti ir kāds no tumšāka kakta izlīdis tarantuls (spriežot pēc aizvakardienas pieredzes, kad viens tāds mazāks astoņkājis dragāja man virsū, kamēr gultā grāmatu lasīju). Nu neko, aizmigt tāpat nevarētu, ja vislaik jāklausās un jādomā, kur viņš ielīdīs, tad nu slēdzu vien gaismu iekšā, lai apskatītos, was ist los. Neviena tarantula, par laimi, nebija, bet toties pa manām kaltētajām rozēm kūņojās lielais sienāzis. Bet nu nekas, visai operatīvi (ar dvieļa un krūštura palīdzību) izdabūju šamo ārā.

Un vēl ir atbraukuši astoņi vācieši. Ar suni. Jāsaka, lai nākamreiz ņem arī savas govis un zirgus līdzi, ja nav, kur atstāt.

Vienvārdsakot - pilna māja stulbu radījumu.