Not quite what I had in mind, though. Un vispār nē, doma tomēr - bez piepūles un bez nepatīkamām procedūrām. Which is, of course, only possible in every other world, except for ours.
Mja. Nēnu. Būtībā jau nav "vajadzēt" stadija, bet gan "gribas". Tā kā vēl var gari un plaši prātuļot par tēmu "ak, varētu darīt to, to un vēl šito arī", bet neko no tā reāli nedarīt.
Vot, vot. Skriešanu kā tādu es vispār nekad īsti neesmu varējusi ciest. Kādu laiku doma bija par trenažieriem or something, jo uz tādiem vēl nav nācies iet. Bet nu gan jau arī tie nepatiktu, ja sāktu iet. Ai, un tad vēl visādas it-kā-ieceres ir, kuras realitātē nekad neizpildīt, kā gribētos.