Atšķirībā no vecajiem labajiem laikiem, kad visādus manis radītos rakstu darbus teju vai pie katras izdevības gribēja lasīt priekšā baram pusattīstītu cilvēkveidīgo, kam tas nevarēja būt vēl vienaldzīgāk, tagad nākas ar nožēlu secināt, ka apbrīnojamā spēja rakstīt - un rakstīt sakarīgi, par tēmu un (pārsteigts elpas ievilciens) saistoši - ir tikpat apbrīnojami atrofējusies. Nu neko.