Tādi jau ar laiku paliek visi, kā izskatās.
Man kādreiz likās, ka greizsirdība ir visai bezjēdzīga un nevajadzīga padarīšana, godīgi sakot, uzskatu tā vēl šodien, tomēr gadās jau visādi. Un dažreiz gadās tā, ka sāku domāt, vai tikai ar galvu kaut kas nav nogājis greizi.

Es šobrīd domāju to pēdējo, jo te galīgi trūkst pilntiesīga iemesla kam tādam. Absurds kaut kāds, pat uz tuviem un vēl sazin kādiem tamlīdzīgiem cilvēkiem nekas tāds nav izpaudies, un te pēkšņi uz kaut ko pavisam svešu un mani neskarošu.