Mīļumiņ, Kedas un Zābīši III?

Es esmu sociāli mazliet depresēts mafins, un man pavisam negribas kaut kur iet un uz svešiem purniem skatīties.
Tu jau šonedēļ paliec Rīgā, ne?

Rīt tiezābīši, ja kas.

Palieku gan. Vecāki brauc šurp un tā.

Nu jā, zinu, ka rīt. Bet rīt braucu mājās, mamma apvainojusies, ka mēs viņu vienu pametuši, tā kā jābrauc vien ir. Turklāt šonedēļ prieki tādi, ka nebūs ar autobusu jākratās.

Nu žēl. Man vismaz paliek Pienvedēji.
//Ja kas Jānis, ir galīgs dunduks mūzikas jomā. Viņš pat nezināja, kas ir Pienvedēji, ne Mofo. :/

Nu labi, Mofo vēl tā, bet Pienvedēji. :| Kamōn.

Es viņu šodien pāris par idiotu nosaucu. Un viņš neliekas, ka būtu baigi nelaimīgs, ka nezin'.
Nezini, vai Baibulis brauc mājās šonedēļ?

Brauc gan, šonedēļ tikai tevis nebūs.

Bļe.(Atvainojos.) Ja man tie vecāki nebrauktu šurp..un tētim vēl dzimšanas diena. :/

Mja, bet tā ar tiem vecākiem ir. Jubilejas izlaist nevar nekādīgi, tā nu tas ir.

Eh.. Bēda pilnīgi.
Nekas. Vizmaz piektdien aizvilkšos pablenzt(un paslienāties) uz Ediju, ja vien viņš tur būs.

Droši, dari tā. Kādu prieciņu jau arī laiku pa laikam jāatļaujas.

Nu ja.

Komplimenti jāuztver nopietni. Cilvēki taču neietu velti muti virināt. :)
Jā, ir arī izņēmumi - ja acīs ir tāda lišķīga izteiksme. Bet tie neskaitās, jo nav īsti komplimenti.
Galvenais - noticēt tiem komplimentiem. To reizēm izdarīt ir visgrūtāk.

Nu jā. Bet ir grūti kaut ko tādu sākt uztvert nopietni, ja ir pierasts tam nepievērst uzmanību un reaģēt "Ko nu muldi" stilā.