Ak, kā man patīk tas, kā visas vecās kazas te skatās uz maniem nodriskātajiem džinsiem un kedām. Varētu padomāt, ka es te esmu atnākusi lakādas apakšveļā, cik visi šokēti.
ak, es, neaptēstā! blenzējs taču ir tikai upuris. zini, šķiet, iešu kārties, jo, nu...nevar taču tā bojāt cilvēkiem dzīvi. viņiem nemaz izvēles iespējas.. oh, cruel world!
/ja es aizkavēšos, tad rīt varētu (kurā laikā tev pusdienlaiks?). ja ne..nu tad tiešām bezmaz vai nākamnedēļ.
Nu tieši tā, visdziļākajā un patiesākajā patiesībā tieši mēs esam tie ļaunie.
/Nu vispārībā tas pusdienlaiks man ir visai abstrakts jēdziens, jo varu bez problēmām izbrīvēties no kādiem apmēram vienpadsmitiem līdz kādiem apmēram diviem. Priekšniece tā vai tā tieši ap to laiku mistiski pazūd.
pareizi. visi ļautiņi taču ir tikai savām dzīvnieciskajām dziņām sekojoši gaļas gabali (dzīvi, protams).
/nu tad es ziņošu šovakar, cik veikla esmu bijusi, varbūt tiešām rīt ap kādiem 12iem vai 13iem. then again - ja taisīšos šādā ātrumā (brokastu kafija & la pidžama), tad rīgā ieradīšos vien piektdien :)
/Bet tu nesteidzies, nopietni. Izbaudi kafijas un pidžampriekus, kamēr vēl var. Es, kā persona, kas pie sasodītām ekseļa tabulām sēž jau no astoņiem rītā, zinu, ko saku. Ir jāizlaiskojas, kamēr vēl ir tāda iespēja. :)