Pārbraucu mājās un aukstasinīgi (nu ja nu vienīgi ar nelielu piešprici neirozes) apslaktēju visus sastopamos krustbērna sugasbrāļus vai drīzāk - māsas.
Man ar to safanošanos ir tieštaspats, tieštaspats, starp citu. Un tā kā man diemžēl(?) parasti negadās ar kādu dievu pārstāvošu personu runāt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mani draugi ir galīgi nedievticīgi, un diezgan bieži pat vēl paņirgājas (bet tā labdabīgi, ja viņiem var ticēt) par manu katolību (btw - catholic - someone who is addicted to cats :))), tad nu jā, es mēdzu savos izteikumos būt, nu, ne gluži dievticīga, ja tā varētu teikt.