Pārbraucu mājās un aukstasinīgi (nu ja nu vienīgi ar nelielu piešprici neirozes) apslaktēju visus sastopamos krustbērna sugasbrāļus vai drīzāk - māsas.
es redzu, ka jums abiem būtu par ko runāt :D labs arguments! man patīk! :D žēl tik, ka, sarunā ar kādu to, kas pārstāv dieva pusi, nekad neuzdrošinātos ko tādu minēt. mani joprojām nepamet sajūta, ka dievs ir baigi pārprasts ticis.. tas ir tāpat kā es safanojos par kaut kādu elku savu un tad, runājot ar citiem, atļaujos uzvesties, it kā es par šo stāru zinātu vairāk kā viņš pats. ah.
Man ar to safanošanos ir tieštaspats, tieštaspats, starp citu. Un tā kā man diemžēl(?) parasti negadās ar kādu dievu pārstāvošu personu runāt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mani draugi ir galīgi nedievticīgi, un diezgan bieži pat vēl paņirgājas (bet tā labdabīgi, ja viņiem var ticēt) par manu katolību (btw - catholic - someone who is addicted to cats :))), tad nu jā, es mēdzu savos izteikumos būt, nu, ne gluži dievticīga, ja tā varētu teikt.