Es drīzāk teiktu, ka cilvēkiem vienkārši ir svarīgākas lietas ko darīt, kā kļūdas labot.
ikvienā dokumentā, lai cik personas to nebūtu rūpīgi pārlasījušas, ir vēl vismaz trīs kļūdas. Arī pēc tam, kad n reizes jau pa trīs kļūdām novērsts.

Un ne jau tāpēc, ka mēs gramatiku nezinātu. Bet mēs vēl dokumentus pārlasam (un tādēļ to sagatavošana aizkavējas par pāris dienām). Ja nepārlasītu... oh well.

Nēnu tas būtu skaidrs.
Bet ja pat savu struktūrvienību, kurā strādā, nevar pareizi uzrakstīt..

Katru reizi, kad man jāuzraksta sava struktūrvienība, es meklēju darba līgumu....

Nu jā. Es vispār apzinos, ka esmu pārāk piekasīga un ka tas krīt uz nerviem gan citiem, gan arī dažkārt man pašai.

:)

Kā reiz rakstīju akadēmijā pētniecisko par visbiežāk pieļautajām kļūdām LR Ģenerālprokuratūras (!) lietišķajos rakstos. Un šīs iestādes inteliģentākie darbinieki piekrīt, ka vairums kolēģu tiešām nemāk pareizi rakstīt.. Tā kā fakts, ka tas nav gramatikas nezināšanas dēļ.. Manuprāt, attiecas tikai uz atsevišķiem indivīdiem.

Un gramatika būtu viens, bet papētīt stila kļūdas ir vēl interesantāk, lai gan tas, jāatzīst, ir gluži cits jautājums.

Ek, nebūtu tas darbs tapis tajos laikos, kad vēl dzīvoju pie mīļotajiem vecākiem, varētu tagad TĀDUS brīnumus sarakstīt.. Cilvēki pat no necenzētas leksikas nebija vairījušies :D Pie tam lietoja arī oficiālos dokumentos tādus apzīmējumus kā, piemēram, ''viņam to neredzēt kā čigānam zirgus'' utt. :D

Ō, tad jau tas, ko man te gadās atrast, tādi ziediņi vien ir. :D

ha, protams.
Un tad vēl tas rokraksts lielai daļai ir tāds, ka liekas, Viņi nemaz rakstīt nemāk tikai ķeburus savelk.

Nē, nē, te visas atskaites un to pavadvēstules ir datorrakstā.

nu es šeit biju domājis protokolus un tā :)

Par tādiem gan nemācēšu teikt, nav ar tiem jāstrādā.