Šķiet, būšu nedaudz satraumējusi savu pāri-ielas-smēķējošo-kaimiņu, kad sajūsmā par pērkona negaisu tikai apakšveļā izrāpos uz palodzes pie atvērtā loga.
mums šiten nekā nav... un ja būs, tas mani nedaudz baida, ka nākas būt praktiski vienai. visi tie zibeņi un trokšņi mani dzen izmisumā, it kā pēdējā stundiņa klāt..
:) Es pēc tam gan apķēros, uzvilku džinsas un krekliņu, bet nu tas kaimiņš vienalga ik pa brīdim pienāk pie loga, paskatās un atkal iet prom. Nu, vismaz jāpriecājas, ka man nav paradums staigāt pavisam neapģērbtai.